Quantcast
Channel: - TIMOR AGORA
Viewing all 16014 articles
Browse latest View live

LABELE KOALIA BOSOK IHA TRIBUNAL

$
0
0

DILI - Tribunal husu ba sidadaun neebe presta ona deklarasaun iha Ministeriu Publiku, labele koalia bosok iha julgamntu.

Liu husi sala audensia antes atu halo julgamentu tribunal sempre fo hanoin ba arguidu, vitima no sasin sira atu labele koalia bosok ou fo deklarasaun neebe lalos iha julgamentu nia laran. Sekuandu fo deklarasaun neebe lalos, tribunal sei halo setidaun extraia ba iha ministeriu publiku hodi halo akuzasaun foun ho krime falsa deklarasaun neebe previstu iha artigu 287 kodigu penal  TL hasoru ema neebe bosok iha tribunal laran.

Iha fatin hanesan Ministeriu Publiku husu ba vitima neebe mak fo ona nia deklarasaun iha MP atu labele bosok bainhira iha julgamentu. Bainhira bosok, MP sei akuza fali vitima sira ho krime falsa deklarasaun.

Tuir nia katak, iha vitima barak mak mai iha tribunal tanba deit atu salva sira nia kaben. Entaun sira tenke koalia bosok hodi halai ses tiha husi deklarasaun neebe mak sira deklara iha PNTL ho MP nian.

Nunee mos Juis Jose Maria de Araujo husu ba vitima neebe fo ona sira nia deklarasaun iha ministeriu publiku, atu labele muda fali liafuan bainhira mai iha tribunal. Bainhira ema ida ka vitima ida ba halo keixa no fo deklarasaun iha PNTL ho MP, neemak junta iha autos bainhira mai  julgamentu iha tribunal, tanba nee vitima labele muda fali liafuan neebe mak junta ona. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Sabado, (12/9/2015). Domingas Gomes

Suara Timor Lorosae

Estadus Unidus preokupa ho violénsia polítika iha Mosambike

$
0
0

Estadus Unidus horisehik hatudu sira-ninia preokupasaun ho atake ne’ebé akontese iha sábadu foin daudaun ba iha akoluna ida ne’ebé tula líder Renamo, partidu opozisaun bot iha Mosambike no konsidera violésia refere mosu karik atu hodi hapara kondisaun polítika iha rai-laran. 

“Embaixada Estadus Unidus Amérika ba Maputo, hatudu sira-ninia preokupasaun relasiona ho atake armada ne’ebé akontese iha 12-setembru kalan, kontra karavana hosi partidu Renamo (Resistência Nacional Moçambicana)”, tuir komunikadu ne’ebé haruka hosi misaun diplomátika ba Lusa, no “kondena katak uza violénsia hodi alkansa propózitu polítika nian ruma”.

Embaixada norte-amerikana konkorda ho deklarasaun ne’ebé líder Renamo fó sai, hodi lafó korajen retaliasaun baa take ne’ebé akontese iha sábadu, nomós lafó indikasaun atu autoridade seguransa, hodi investiga asuntu ne’e.

“Ami enkoraja atór hothotu hosi prosesu demokrátika mosambikanu hodi buka solusaun pasífika liu hosi diálogu kontrutivu”, tuir liafuan ikus ne’ebé hakerek iha komunikadu no haruka ba Lusa.

Karavana automóvel ne’ebé la’o tuir prezidente Renamo, Afonso Dhlakama, hetan atake iha provínsia Manica, sentru Mosambike, inisiu sábadu kalan, hodi hakanek pesoál Renamos na'in tolu nomós atakante na’in haat.

Tuir testamuña haktuir ba Lusa katak akontesimentu ne’e akontese iha Chibata, besik ho mota Boamalanga, bainhira komitiva Dhlakama fila hikas hosi Macossa no atu bá fali Chimoio, kapitál Manica.

Iha konferénsia imprensa, Dhlakama halo ligasaun hosi atake refere ba Frelimo (Frente de Libertação de Moçambique (Frelimo), maski ladauk hatene klaru ema see maka tiru hasoru ninia koluna no maski, iha fatin akontesimentu, hanesan mos ninia militár sira, maka halo emboskada ba Unidade Intervensaun Rápida (UIR) no jornalista sira haree katak hirak ne’ebé kanek, uza uniforme hosi forsa eleite mosambikana nian.

Besik minutu rua-nulu hafoin emboskada, no guarda Renamo nia tiru hasoru, kareta UIR nian ida ne’ebé tula forsa hirak ne’e, liu hosi fatin insidente, hodi fó sinál emerjénsia, tuir observasaun Lusa.

Liu tiha meia ora, ambulánsia bá kedas Chimoio.

Komandu hosi Polísia Repúblika Mosambike iha Manica, horisehik kalan fó sai katak UIR laenvolve iha atake ba koluna Renamo nian.

Tuir prezidente Renamos insidente ne’e “hanesan laakontese buat ida”, no dehan katak bele kontinua hala’o diálogu ho Governu no lalika tauk ho mate.

Mosambike moris iha momentu hosi polítika inserteza ida ne’ebé líder Renamo larekoñese rezultadu hosi eleisaun jerál ikus nomós ezizi governasaun iha provínsia hirak ne’ebé reklama vitória, no ameasa atu hadau poder liu hosi forsa.

SAPO TL ho Lusa 

Família atus ualu maka iha lista atu tama iha Escola Portuguesa de Díli

$
0
0

Besik família timoroan 800 maka iha lista atu tama iha Escola Portuguesa Ruy Cinatti, iha Dili, ne’ebé sei hahú tinan ne’e ho alunu 845, inklui turma pré-eskolár ida, haktuir diretór.

Hakarak tebes atu hetan asesu ba Eskola ne’e- konsidera hanesan sentru edukativu ne’ebé di’ak tebes iha Timor-Leste - no diretór ne’ebé foin hetn nomeasaun, Acácio de Brito, defende katak tenke avansa iha debate kona-ba espansaun sentru eskolár.

Nia esplika katak iha posibilidade atu bele harii tan andar ida iha edifísiu sentrál eskola nian ka liuhosi akordu ida atu uza terrenu besik iha komplexu eskola nian, ne’ebé inaugural iha tinan 2002 iha bairru Santa Krús iha Díli.

"Hanesan preokupasaun atuál diresaun nian atu sensibiliza poder públiku sira, liuliu iha Portugál, hodi dezenkadeia prosesu atu aumenta kapasidade eskola nian", nia hatete ba Lusa, konsiderane’e hanesan tema "imperiozu", haree ba preokupasaun ne’ebé iha, liuliu pré-eskolár.

"Karik ita hakarak eskola hetan rezultadu sosiál no akadémiku ne’ebé di’ak, banhira sedu liu hetan asesu ba lia-portugés sei fasíl liu atu komprende", nia relembra.

Diresaun foun ne’e lidera hosi Acácio de Brito, ne’ebé simu pose iha fulan agostu, no hosi subdiretora Lisete Fortunato, ne’ebé servisu ona iha Timor-Leste iha tinan liubá.

Iha resesaun ba professor sira, semana ne’e, diretór foun ne’e esplika katak eskola tenke sai hanesan "espasu referénsia ba lia no kultura portugeza" ho "aprendizajen signifikativa no substantiva" atu "illa di’ak ne’e" bele sai hanesan "faról ida ne’ebé hili dalan foun no bele aumenta domíniu iha lia" iha Timor-Leste.

Entre frajilidade sira, diresaun ne’e destaka nesesidade atu dezenvolve planeamentu estratéjiku ida hodi lida ho rezultadu sira ih ezame nasionál.

Tinan letivu rasik sei hahú "ho normalidade", iha loron 18 (loron atu halo aprezentasaun), ho profesór 63 no sei falta de’it atu kontratu, edukadora infantil adisionál lokál ida, ba turma pré-eskolár foun.

Globalmente, eskola ne’e komesa ho alunu iha pré-eskolár besik 200, 240 iha 1.º siklu, 130 iha 2.º, 156 iha 3.º no 118 iha sekundáriu, universe ne’ebé halo parte mós portugés na’in 118.

Tinan hahú hafoin Parlamentu Nasionál timoroan ratifika, iha fulan agostu, akordu kooperasaun bilaterál entre Portugál no Timor-Leste ne’ebé asina iha tinan 2002, foti obstákulu ne’ebé hamosu difikuldade balun, ba eskola no mós ba alunu sira.

Foti livru iha alfándega ka konsege atu finalista sira 12.º anu hetan asesu ba Universidade Nacional de Timor Lorosa'e (UNTL) uluk hanesan problema sira ne’ebé evidensia iha tinan letivu sira liubá.

Fofoun hanaran Escola Portuguesa de Díli, iha tinan 2009 simu dezignasaun Escola Portuguesa de Díli - Centro de Ensino e Língua Portuguesa no, iha tinan letivu 2011/2012, ho naran Escola Portuguesa Ruy Cinatti - Centro de Ensino e Língua Portuguesa.

Funsiona hanesan estabelesimentu ne’ebé pretense ba sistema ensinu portugés no hanesan eskola ida hosi eskola lima ho estatutu idéntiku sees hosi Portugál – iha eskola iha Luanda, Makau, Maputu no Bisau.

SAPO TL ho Lusa

La Publika Ejekusaun OJE, Governu Inkonsistensia

$
0
0

DILI - Relatoriu Publikasaun Orsamentu Jeral Estadu (OJE) durante nee governu Inkonsistensia, tamba la tuir lei nebe iha katak kada fulan tolu tenki fo sai relatoriu ba publiku, maibe tinan 2014 fo sai dala ida no 2015 mos hanesan.

Tuir Peskikador Lao hamutuk Juvinal Diaz hatete Timor Leste fraku iha partisipasaun publiku tamba nee mak lao hamutuk hanoin governu atu miloria ninia renkin, diak liu Governu Timor Leste presiza publika envelope fiscal, orsamentu sirkular ba iha publiku.

Governu mos tenki konsistensia ho lei atu publika relatoriu trimestral orsamentu estadu ninian,Ita hakfodak tamba lei hatete governu tenki publika ejekusaun orsamentu kada fulan hat maibe governu la publika desde tinan 2014 nee inkonsistensia,” dehan Juvinal liu husi Konferensia Imprensa Segunda (14/09/2015) iha Salaun Lao Hamutuk, Bebora.

Nia hatete Orsamentu kona ba matadalan ba sidadania atu ajuda publiku hodi komprende orsamentu nee mos governu lapublika, hatudu katak governu tenki publiku hodi nune bele hasae valor guvernu ninian.

Iha fatin Ketak Ministru Kestadu no Prezidensia Konseilu Ministru Agio Pereira hatete ejekusaun orsamentu tinan 2015 foin mak fulan Setembru, tamba nee too iha fulan Dezembru mak hare tamba nee presiza hare iha tinan kotuk ninian. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (15/9/2015). Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Fronteira Risku ba HIV/SIDA, Tenki Uza Prezervativu

$
0
0

DILI - Atu Redus Virus HIV/SIDA iha rai laran tenki uza Prezervativu liu-liu joven sira nebe mak hela iha fronteira, tamba risku ba vistu nee maibe atu legaliza prostitusaun presija diskuti klean.

Tuir Eis Prezidente Republika Jose Ramos Horta katak nia parte koalia dala hira ona kona ba Moras HIV/SIDA, desde sei Prezidente koalia iha Parlamentu no halo apelu ba joven no mos kaben nain sira kuidadu buka feto lolos.

HIV/SIDA problema boot liu mak iha Fronteria tamba fronteira nee mak hiv/sida sae makas, hau hatete tenki husik povu ou joven sira uza prezervativu atu defende sira nia aan,” dehan Horta ba Jornalista Sesta (11/09/2015) iha Sede Fretilin, Comoro.

Horta hatete Timor oan sira la kuidadu loron ida impedemia boot ida nee joventude sira mohu, tamba nee tenki kuidadu no halo kampaina edukasaun atu nunee joven sira bele hadook  aan husi HIV/SIDA tamba aimoruk laiha atu kura.

Iha fatin ketak Sekretariu Ezekutivu Comisun Nasional Combate Sida Timor Leste (CNCS – TL), Daniel Marcal, hatete Numeru moras HIV/SIDA kontinua aumeneta ba bebeik no iha timor oan lubuk ida ona mak kona moras HIV/SIDA, maibe oras nee ida neebe mak konsege identifika mak hamutuk 509. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (15/9/2015). Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Australia Laiha Direitu Okupa Tasi Timor

$
0
0

DILI – Negosiasaun fronteira maritime entre Timor Leste ho Australia oras nee seidauk iha ninia solusaun, tanba governu Australia kontinua dada tempu hodi diskute konaba fronteira maritime rai rua nee.

Tuir Peskijador Organijasaun non Govermental Lao hamutuk, Juvinal Dias, ba STL iha ninia servisu fatin Bebora Sigunda (14/09) hatete tuir lei internasional, governu Australia laiha direitu ba tasi Timor hodi okupa rikusoin Timor nian neebe mak iha.

Ami kontinua ajuda Estadua tu estabelese fronteira martima ida neebe mak justu tuir prinsipu Lei Internasional ninian tanba ita hotu hatene katak area tasi timor neebe mak sai area disputa entre TL-Australia tuir lei internasional nee TL nian laos Asutralia nian maibe infelismente Asutralia uza nia poder ekonomia, politiku iha rejiaun neebe mak makas atu hadau TL nia direitu tanba nee tur ami nia hare Australia nia karakter nee kanten,” hatete Juvinal.

Nia hatutan too oras nee governu Australia kontinua dada tempo atu diskute konaba fronteira martima ho TL, tanba Asutralia rasik laiha direitu atu okupa tasi timor tuir lei internasional governu Asutralia sei fo fila saida mak sira okupa durente nee.

Iha fatin ketak Tuir Ministru Negosiu Estranjeiru no Koperasaun, Hernani Coelho, mos hatete katak too oras nee governu Asutralia seidauk iha resposta neebe mak positive ba governu Timor Leste konaba fronteira Maritima. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (15/9/2015). Thomas Sanches

Suara Timor Lorosae

Tempu Dezlutu Nasional, Membru Governu La Uza Lutu

$
0
0

DILI - Durante tempu Dezlutu Nasional, ulun boot sira simu lutu husi komisaun organizadora atu prega hodi hanoin hikas heroi sira, maibe realidade oras nee ulun boot nasaun nian la uza lutu nebe mak sira simu.

Tuir Prezidente Komisaun Organizadora Atual Ministru Estado, Koordenador Assunto Administrasaun Estado ho justisa No ministru Administrasaun ESTATAL Deonisio Babo katak lutu nebe mak simu hanesan Simobiliku deit.

Buat nee (Lutu Red) kan simboliku deit, lansamentu nee simboliku deit laos kuaze loron-loron tenki tau, neee simboliku ida atu komesa tuir programa too iha 31 dezembru mak sei sunu lutu,” dehan Babo ba STL iha Edifisiu Ministeriu Negosiu Estranjeiru, Pantai kelapa.

Nia hatete oras nee komisaun konsulta ho Primeiru Ministru atu halo enkontru ho sosiedade sivil, atu nune sira bela iha koinesementu kona ba intensaun estadu ba programa dezlutu Nasional.

Hatan ba aktividade durante Dezlutu Nasional Babo hatete administrador sira halao nafatin sosializasaun, hodi esplika nafatin ba povu no ema barak mak senti teb-tebes hanesan iha Suai populasaun barak maka partisipa inklui munisipiu seluk.

Iha fatin Ketak Reprezentante Program Office In East Timor Asia Justice And Right’s Inocencio de Jesus Xavier hatete povu balun lakompriende kontiudu husi dezlutu nasional, tamba nee sira kestiona kona lutu nebe mak iha no mos konsultasaun. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (15/9/2015). Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Governu Ejekuta OJE Markarpasu, PM Rui: Ejekuta Atinji 50% Nee Normal

$
0
0

DILI - VI Governu Konstitusional Ejekuta Orsamentu Jeral Estadu (OJE) kontinua markarpasu, tamba too agora seidauk atinji 50%.

Lia hirak nee hatoo husi Observador Politika Jose Cardozo Hornay, ba STL iha nia kanar fatin, Liceu, Dili, Segunda (14/09/2015).

Dalabarak Sosiadade Sivil sira hakilar konaba kapasidade Governu atu ejekuta OJE 2015, realidade duni ami nota, VI Governu agora ejekuta OJE 2015 seidauk too 50%, tamba planu maka barak liu duke implementasaun iha baze, tamba nee ami konsideira Governu inkapasidade atu jere OJE,” hateten Jose.

Nia mos rekunese kapasidade intelektual Governu, maibee atu hadia dezenvolvementu iha povu no nasaun nee susar tebes.

Tuir Direitur Ejekutivu Luta Hamutuk Mericio Akara hateten Governu troka tun sae, maibee sira nia kapasidade Ezekusaun OJE markarpasu, tamba ezekusaun orsamentu 2015 seidauk too 30%.

Hatan ba kestaun nee Primeiru Ministru (PM) Rui Maria de Araujo hateten Governu ejekuta OJE laos markarpasu, maibe tuir duni planu neebe VI Governu iha ona. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Tersa (15/9/2015). Joao Anibal

Suara Timor Lorosae

AUSTRÁLIA MUDA DE PRIMEIRO-MINISTRO, SAI ABBOTT ENTRA TURNBULL

$
0
0

PM australiano perde liderança do partido para Malcom Turnbull

Camberra, 14 set (Lusa) -- O primeiro-ministro australiano, Tony Abbott, perdeu hoje a liderança do Partido Liberal (conservador) numa votação vencida por Malcom Turnbull, que vai assumir a chefia do governo.

Turnbull, um antigo advogado e antigo banqueiro milionário, derrotou Abbott por 54-44 numa votação do grupo parlamentar dos liberais, segundo agências internacionais.

Turnbull, até agora ministro das Comunicações, anunciou a intenção de disputar a liderança do partido por considerar que o atual governo foi "incapaz de dar ao país a direção económica" necessária.

Tony Abbott, em funções desde setembro de 2013, tem registado níveis crescentes de impopularidade, sendo responsabilizado pelo fraco crescimento económico.

MDR // PJA

Novo PM australiano promete Governo "completamente liberal"

Camberra, 14 set (Lusa) -- O novo primeiro-ministro australiano, Malcom Turnbull, prometeu hoje que vai liderar um Governo "completamente liberal" e afastou a possibilidade de antecipar eleições.

Turnbull, 60 anos, foi hoje eleito líder do Partido Liberal pelo respetivo grupo parlamentar, derrotando e sucedendo ao até então líder e primeiro-ministro Tony Abbott, eleito em 2013.

Nas primeiras declarações à imprensa, Turnbull afirmou que o seu Governo terá "uma visão económica" e "outro estilo" e que se vai focar "na liberdade, no indivíduo e no mercado".

"A Austrália do futuro tem de ser uma nação ágil, inovadora e criativa", disse.

O novo chefe de Governo, que tem ainda de ser empossado, afastou por outro lado qualquer antecipação das eleições, afirmando esperar que "o Parlamento cumpra o seu mandato".

Malcom Turnbull elogiou a liderança de Abbott, destacando a assinatura de vários tratados de comércio livre e a sua política contra a imigração ilegal.

A crise política estalou hoje de manhã na Austrália quando Turnbull, até então ministro das Comunicações, anunciou a sua demissão e forçou Abbott a convocar uma votação interna no grupo parlamentar dos liberais.

Com uma vitória de 54 contra 44 votos, Turnbull, um antigo advogado e antigo banqueiro milionário, é considerado socialmente mais progressista que Abbott.

Tony Abbott não fez qualquer declaração pública até ao momento.

MDR // VM

PREZIDENTE REPÚBLIKA, TAUR MATAN RUAK HASORU MALU HO BOLSEIRU SIRA IHA XINA

$
0
0

Dili, Radio Liberdade Online- Prezidente Republika, Taur Matan Ruak, ne’ebé akompañadu ho Primeira Dama, Isabel da Costa Ferreira, no Ministru Negosiu Estrangeirus no Kooperasaun, Hernani Coelho Sexta-Feira lorokraik, halao vizita ba Embaixada TL iha Beijing ne’ebé simu husi Embaixadora Vicky Tchong iha okaziaun partisipasun Xefe Estadu nian iha Selebrasõens “70º Aniversáriu Vitória husi Povu Xinêz iha Funu Rezistênsia hasoru Agressãun Japoneza no Funu Anti-Facista”, iha II Guerra Mundial.

Hafoin halao vizita ba Embaixada, Prezidente Repúblika Taur Matan Ruak, akompañadu hosi Primeira Dama, Isabel da Costa Ferreira, Ministru Negosiu Estrangeirus no Kooperasaun, Hernani Coelho no Embaixadora Vicky Tchong hasoru malu ho Estudantes Timoroan ne’ebé halao estudus iha Xina iha Hotel Kempinski, Rua, 50 Liangmaquiao, Munisípiu Chaoyang, Beijing. 

Iha enkontru ne’e rejista diskursu rua, dahuluk, Diskursu Boas vindas husi Lider estudantes Timor-Oan (iha China) no daruak, hosi Prezidente Repúblika, Taur Matan Ruak, ne’ebé enkoraja estudantes hotu atu estuda ho di’ak, iha dedikasaun no empeñu, hodi bele garante susesu iha sira nia (prosesu) aprendijazen, atu ho koñesimentu ne’ebé sira hetan bele benefisia Timor-Leste ne’ebé oras ne’e dadaun iha hela faze dezenvolvimentu.

Prezidente Republika, Taur Matan Ruak, ne’ebé akompañadu ho Primeira Dama, Isabel da Costa Ferreira, no Ministru Negosiu Estrangeirus no Kooperasaun, Hernani Coelho hamutuk ho Embaixador TL iha Xina, Vicky Tchong, Sexta-Feira dader, oras 10:40 halao vizita ba Eskola Tékniku-Profissional Changping, lokalizada iha Zheng Yangiu, Songlanpu Shahe Changping, iha Pequim Xina.

Durante eventu refere, Sentru Demostrasaun Agrikóla (quinta Pedagózika), hetan atensaun espesiál, liuliu, iha pavilaun ida ne’ebé promove investigasaun no dezenvolvimentu ba ai-horis sira ho tipu orquidea ho parseria hosi empreza Taiwonders.

Xefe Estadu fila mai Dili iha loron Kinta-Feira (10/09/2015) ho aviaun Silk Air husi Singapura hafoin partisipa iha Selebrasõens “70º Aniversáriu Vitória husi Povu Xinêz iha Funu Rezistênsia hasoru Agressãun Japoneza no Funu Anti-Facista”, iha II Guerra Mundial ne’ebé halao iha Beijing Xina iha loron 02 no 05 Setembru 2015. 

Rádio Liberdade Dili

LEI PENSAUN VITASIA, LA’OS PD NO CNRT NIA KULPA

$
0
0

Lei Pensaun Vitalísia kontinua sai polémika. Hosi prezidenti repúblika to’o povu baibain preukupa atu halo revizaun ba Pensaun Vitalísia ba eis titulár sira. Sé maka bele hakotu polémika ida ne’e, só partidu sira ne’ebé hetan asentu iha Parlamentu Nasionál.

Maibé, partidu sira ne’ebé iha Parlamentu Nasionál reklama án katak sira la sala. PD dehan, sira minoria entaun susar atu muda lei ne’e. Entretantu, CNRT klarifika katak sira só manán maioria absoluta maka bele muda. Maske nune’e, FRETILIN hakarak muda urjenti.

Deputadu  Bankada Partidu Demokrátiku (PD) no mós hanesan Vise Prezidente PN, Adriano do Nascimento hateten, PD hatama  ninia projetu lei ba prezidenti PN tinan ida (1)resin ona, maibé PD ne’e kadeira ualu (8) dei’t, labele halo buat ida.

“Agora Prezidenti Parlamentu hosi partidu boot CNRT. Iha Parlamentu ne’e kuandu votus barak liu nia maka diside buat hotu-hotu. O votus ki’ik oán ne’e o submete, ne’e demokrásia. Bele hatete Parlamentu falla maibé maka ne’e labele inklui PD,” dehan Adriano iha PN foin lalais ne’e.

Adriano esplika, tuir prosedur atu produz lei ida iha etapa 4 ka 5, primeiru inisiativa mai hosi deputadu ida-idak ka  bankada ou governu. Kona-ba lei pensaun vitalísia ne’e, inisiativa hosi PD mai ona. PD hatama ona tinan ida resin atu halo revizaun. Atu halo revizaun ba lei ne’e, tanba iha tempu ne’ebá bainhira FRETILIN sei kaer ukun, Parlamentu maiora deputadu ne’e hosi FRETILIN halo lei ida pensaun vitalísia ne’e.

“Iha tempu ne’ebá atu responde nesesidade órgaun titulares, komesa hosi Prezidenti Repúblika, Primeiru Ministru, Ministru no Deputadu sira hotu. Agora, ezemplu ida, deputadu sira iha tempu ne’ebá sira nia saláriu báziku quatro centos (400.00) de’it. Lei ne’e mósu ho quatro centos ne’e katak saláriu báziku ne’e simu tomak dei’t,” nia haktuir.

Tan ne’e, nia hatután, PD momentu ne’e konsiente no halo projetu de revizaun (projetu lei), ne’e hatama kuaze tinan ida resin katak, inisiativa iha ona hosi deputadus  bankada PD. Ne’eduni, labele jeneraliza Parlamentu tomak tanba nia  bankada hatama ona hodi kompromete ho kampaña ne’ebé halo iha 2012.

Haree ba realidade ne’ebé seidauk halo alterasaun ba lei PV, Programa Officer ONG Asia Justice And Right (AJAR), Inocêncio de Jesus Xavier hateten, bainhira membru Parlamentu Nasionál (PN) la rona ezijénsia hirak ne’ebé populasaun sira hato’o liu-hosi Prezidenti Repúblika (PR) hodi halo alterasaun ba lei refere. Signifika katak deputadu sira laiha forsa morál polítika.

“Sé sira la halo, sira sei laiha forsa morál polítika,” Inocêncio ba Jornál Matadalan iha ninia serbisu fatin, Farol, Díli, Segunda (31/08/2015).

Nia dehan, sé deputadus sira reprezenta duni povu, entaun sira rona povu nia lian liu-hosi PR ninia vizita sira. Depois de resensu tama maka sira la tau assuntu refere ba ajenda prioridade, ne’e signifika katak sira (membru PN) la reprezenta povu no traisaun ba demokrásia.

Ino haktuir, PR nu’udar símbolu unidade nasionál noiha kompeténsia atu bolu atensaun ba PN.

Iha bibán ne’e, nia mós konkorda katak lalika vota ba partidu sira ne’ebé hetan asentu iha Parlamentu Nasionál iha eleisaun jerál 2017maibé vota ba figura ne’ebé maka bele reprezenta no atu halo buat ruma.

“Di’ak liu halo hanesan iha tinan 2002 nian iha Assembleia Konstituante ne’ebé povu maka hili direta iha distritustanba hili ba figura ne’ebé sira hatene. Labele hanesan agora tau de’it figura balun nia foto,” Ino tenik.

Nia kompara katak PN hanesan dapur ba demokrásia no povu maka liurai tanba povu maka fó serbisu ba sira (membru PN). Maibétanba saida maka povu krekas marán maibé ida ne’ebé maka ba serbisu ne’e riku matak de’it.

Antes ne’e, partidu CNRT halo ninia kongresu extraordinária iha CCD, delegadu sira eziji atu halo revizaun ba lei PV maibé agora la halo buat ida. FRETILIN mós hanesan ne’e no PD mai halo nia proposta de lei ida ba iha ne’ebá no vise prezidente PN Adriano do Nascimento dehan katak “ami halo tiha ona, maibé ami kadeira hirak de’it no ami partidu ki’ik”.

“La’os partidu ki’ik maka povu hili. Povu hili tanba imi nia fuan boot ba nasaun ne’e. Impaktu atu deputadu sira halo revizaun ba lei PV ne’e tanba nia impaktu ne’e maka ne’e, benefísia ba sira nia án. Iha ne’ebé maka lei ne’e di’ak ba nianán, nia hakarak muda,” nia afirma.

Kona-ba deklarasaun ne’ebé hato’o hosi Segundu Vise Prezidente PN, Adérito Hugo katak veteranu sira maka afavor ba lei PV, Ino responde,  katak, labele jeneraliza veteranu hotu benefisia ba lei PV. “Ne’e sala. Ha’u dezafia señor vise Prezidente PN. La’os ema vetaranu hotu-hotu ne’ebé maka benefisia ba lei PV, tanba la’os veteranu hotu-hotu túr iha deputadu. Karik membru veteranus balun ne’ebé nu’udar deputadu maka hetan benefisia, la’os veteranus rihun ba rihun hotu maka hetan benefisia. Ne’e sala,” nia kestiona.

Iha parte seluk, Deputadu  bankada Frente Revolusionáriu Timor-Leste Independente (FRETILIN), Fráncisco Miránda Branco haktuir katak konsiénsia polítika hosi polítiku sira ne’ebéhetan reprezentasaun iha PN konsiente boot tebes ho realidade atuál no presiza altera duni ba lei refere.

“Lei ne’e produs iha tinan 2007. Ita haree tinan ualu (8)ona presiza duni iha alterasaun hodi akomoda ho situasaun real ita nia moris loron-loron nian,” dehan deputadu hafoin partisipa misa dezlutu nasionál nian iha Igreja Katedral, Díli, Kinta (04/09).

Nia dehan, partidu polítiku sira hotu-hotu iha PN konsensu hotu katak presiza duni atu halo alterasaun ba lei ne’e bazeia ba situasaun real. Tuir nia, pensaun ne’e hanesan pensaun baibain ne’ebé ba funsionárius, F-FDTL, veteranus no sira seluk tan.

Maibé, iha altura primeira lejizlatura nian iha krize nia laran, no bainhira atu besik ramata mandatu ansi demais entaun tau PV ba deputadu sira. Ne’eduni, deputadu sira maka sai fali tarjetu iha prosesu ne’e.

Branco hateten, lei ne’e prevémós fasilidades bar-barak, ne’eduni presiza atu haree didi’ak, tanbasé lae kria fali grupu balun hanesan espesiál fali iha nasaun ida ne’ebé ema hotu-hotu hakarak hodi tau fali deskripánsia entre grupu ida ho grupu seluk.

Nia hatután, sé lei ne’e halo alterasaun agora atu aplika ne’e ba mandatu ida agora mai ne’e (2016). Bainhira deputadu sira balun sai ona, ida ne’e maka sei hetan implementasaun hosi lei ne’e. Tan ne’e, atu halo alterasaun agora mós laiha nesesidade no ladun urjente ida. Ne’eduni, antes 2017 iha eleisoens lei ne’e tenke iha ona no agora daudaun iha ajenda lei barak maka atu aprova iha PN.

“Karik 2015 remata ne’e seidauk tama iha prioridade atu aprova. Maibé 2016 ne’e hakarak ka lakohi tenke sai ona prioridade ba aprovasaun lei PV, halo alterasaun tuir konsiénsia polítika, polítiku sira nianne’ebé reprezenta forsa polítika bankada haat (4) iha PN,” Branco esplika.

Entretantu, Vise Segundu Prezidenti Parlamentu Nasionál, Adérito Hugo hateten, nia lakohi ko’alia assuntu ne’e tanba ninia partidu rasik mós la’os manán maioria absoluta. “Ha’u nia partidu ne’e maioria simples. Kompromísiu ne’e halo antes tama ba eleisaun, sé CNRT manán maioria absoluta entaun ami bele halo mesak,” dehan Hugo ba Matadalán iha PN, foin lalais ne’e.

Tuir nia, CNRT la’os manán maioria absoluta, tanba ne’e nia mai tenke forma bloku liu-hosi obrigasaun konstitusionál. Tanba ne’e, kompromísiu eleitorál mós la’os halo depois de eleisaun, maibé antes tiha ona, tanba ne’e la’os kulpa CNRT nian.

Enkuantu, Dosente Siénsia Governamentais Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL), Matias Boavida hateten, reprezentante no ukun na’in sira laiha vontade polítika no hanoin de’it sira nia án rasik hodi fó todan ba primeira lejizlatura no haluha tiha kampaña ne’ebé sira halo liu hosi kompromísiu polítiku ba povu atu halo elimina ou revulga lei PV.

Ne’eduni, tuir nia, responsabilidade ne’e iha deputadu sira nia liman. Deputadu sira garantia de’it ba sira nia moris aban bainrua nian bainhira sai hosi membru deputadu. “Deputadus sira hanoin de’it katak, sé ha’u la reeleitu karik, pelumenus ha’u iha ona garantia moris ne’ebé ha’u iha. Sira garantia de’it ba aban bainrua nian sira iha ka lae, bele asesu ba rai liur, bele asesu hatama kareta hosi liur mai no seluk tan,” afirma dosente ne’e iha nia serbisu fatin, kampus Fakuldade Siénsia Sosiais UNTL, foin lalais ne’e.

Matias dehan, sé CNRT hanoin de’it katak todan ne’e tenki ba fila-fali iha primeira lejizlatura, entaunsira iha ne’ebá atu halo saida. Tuir loloos, CNRT maka hanoin kona ona atu hahú tanba sira nu’udar reprezentante povu nian hodi hatudu ba povu katak kompromísiu ne’ebé durante ne’e maka ida ne’e hodi labele tau todan tan ba primeira lejizlatura nian.

Matias Boavida informa, fukun ne’ebé halo hodi deputadu sira lakohi atu halo alterasaun ba lei PV ne’e rasik tanba benefísia no iha interesse ba sira. Sé sira muda agora maka sira sai, entaun sira atu halo lerek saida no sira la hetanosan.

Tuir nia, iha rejimentu internu, deputadu sira direitu atu hatama proposta de lei, maibé bankada sira hatama ka lae, CNRT hatama ona buat ruma ka lae. PD dehan hatama ona, FRETILIN dehan katak sira hatama uluk kedas iha AMP nian. Tanba ne’e, nia rasik la fiar katak deputadu sira atu altera ba lei refere. (Jon/Efrem)

Matadalan

Amu Martinho: CNRT no FRETILIN iha Osan Barak atu Sosa Votus

$
0
0

Dosente Filozofia Polítika Semináriu Maior Fatumeta Díli, Pe. Martinho Gusmão fiar katak iha eleisaun jerál tinan 2017 mai ne’e, partidu CNRT no FRETILIN maka sei manán tanba partidu rua ne’e iha osan barak ona atu sosa votus.

“Ezemplu hanesan FRETILIN hosi ZEESM. Ne’e sira FRETILIN maka dehan rasik ba ha’u katak sira nia osan ba eleisaun barak ona mai hosi Oe-Cusse. CNRT mós iha ona tan mai hosi projetu tasi mane,” Amu Martinho dehan ba Matadalan iha nia rezidénsia, Domingu (14/09/2015), bainhira husu ninia pontu devista kona-ba eleisaun jerál tinan 2017 mai ne’e.

Nia tenik, partidu PD no Frenti-Mudansa mós iha tendénsia sosa votus maibé la barak hanesan partidu rua seluk.

Sosa votus ne’e, tuir nia katak ne’e CRIME ELEITORAL. Hosi aspeitu filozofia ne’e violasaun ba demokrásia duni.

“Ha’u nia esperiénsia, órgaun kompetente ladun iha sansaun forte ba money politics tanba oknum hosi órgaun kompetente favoritizmu atu hetan “jabatan” foun maka forte. Iha ema balun ne’ebé serbisu atu governu foun mosu karik sira hetan fatin, to’o dala ruma sira bele hamriik halo actionhasoru fali membru rasik. Lori malu to’o Tribunál. Sorte boot tan mídia no observadór sira la deteta,” Pe. Martinho informa.

Nia dehan katak Lei Eleitoról mós tenki klaru inklui órgaun ba administrasaun eleitorál hanesan CNE, STAE ho Tribunál tenki forte.

Durante ne’e, tuir Pároku Parókia Manatuto ne’e nia haree katak partidu sira tendensialmente bosok maka barak. Nia fó ezemplu katak manán iha fatin ida, ba halo fali projetu fatin seluk. Lakohi halo opozisaun maibé ba curhat fali iha povu nia leet. Promete tiha iha eleisaun, dún malu fali iha ezekusaun. Ne’eduni, povu baruk haree partidu sira. (Anibal)

Matadalan

REVIZAUN PENSAUN VITALISIA, TODAN HANUSA…!

$
0
0
Matadalan, editorial

Polémika kona-ba Lei Pensaun Vitalísia (PV) seidauk kotu. Dezloka ba fati-tatin iha Timor laran tomak, Prezidenti Repúblika, Taur Matan Ruak no povu baibain kontinua eziji ba partidu sira ne’ebé hetan asentu iha Parlamentu Nasionál atu muda lalais pensaun ne’e.

Loos. Desizaun ikus iha Parlamentu Nasionál nia liman.Basá, Parlamentu Nasionál maka hahoris lei ne’e  no  nia duni maka iha kompeténsia atu alteraka revé hikas lei ne’e.Realidade ne’ebé maka ita haree durante ne’e, membru Parlamentu Nasionál laiha vontade atu hatán preukupasaun hosi públiku relasionamentu ba pensaun ne’e.

Fásil tebes ba sira atu altera lei ne’e. Katak, sira bele halo konsensu polítika ida iha Parlamentu atu halo revizaun ba lei ne’e. Difisil saida?

Parese,iha sekuénsia ruma ne’ebé siragarantidu. Kuandu ita análiza didi’ak, parese kestaun polítika no ekonomia. Kestaun polítika maka sira hakarak hatudu liman ba malu. Sira balun dehan, lei ne’e produtu FRETILIN nian. Tanba FRETILIN maka halo lei ne’e, entaun PD, CNRT no Frenti-Mudansa fase liman, maske sira hotu hetan benefísu hosi pensaun ne’e.

Kestaun ekonomia maka deputadu sira maioria iha Parlamentu Nasionál ne’ehakarak defende sira nia prospriedade ba loron naruk nian. Signifika katak bainhira sira reforma hosi deputadu ka sai hanesan eis titulár, sirabele goza sira nia moris ho pensaun vitalísia ne’e.

Agora, fila fali ba ida-idak nia konsiénsia. Sé dehan pensaun ne’e fó implikasaun maka’as ba orsamentu jerál estadu, entaun hotu-hotu tenki ho hanoin ida de’it parabele muda lalais. Ba kritikadór no preukupante sira,buat ida krítika ne’e mosu bainhira ita seidauk hetan pozisaun seguru iha órgaun estadu. Maibé, kuandu hetan hotu ona pozisaun hanesan sira ne’ebé túr iha Parlamentu Nasionál, Governu no órgaun sira seluk, dalaruma ita nia neon delek hanesan mós sira ne’ebé agora ezisti. Laran rua-rua no laran todan atu muda sasán sira ne’e. Todan ida hanusa…!(*)

Matadalan

2016 STAE Halo Resensiamentu Elitoral ba Sidadaun Timor Oan iha Estranjeiru

$
0
0

DILI - Sekretariu Tenkniku Administrasaun Elitoral (STAE), iha tinan 2016 sei halo resensiamentu elitoral ba sidadaun Timor ona neebe hela iha estranjeiru.

Informasaun nee fo sai husi Diretur STAE, Manuel Branco katak tuir politiku resensiamentu eleitoral laos iha rai laran deit, maibe halo mos iha rai liur, nee akontese iha tinan 2016.

Tuir politiku ita laos halo resensiamentu iha rai laran deit maibe ita sei halo resensiamentu iha rai liur, nee akontese iha tinan 2016, ida nee mak hau hanoin se akontese iha 2016, ita tenki halao preparasaun diak liu tan para nunee bele loke preorganiza ba eventu nee, maibe ida nee monu iha fulan Outubru fim de trimester 2016 ninia, ita tenki konsentra ba elisaun geral 2017, maibe ita espera katak, akontese antes de Outubru hau hanoin diak liu tamba ita finalize tiha ona prosesu ida tiha ona mak ba prosesu seluk,” dehan Manuel ba STL iha nia knar Fatin Caikoli Dili, Sesta (11/09/2015).

Nia haktuir, resensiamentu iha rai liur mos presija konsentrasaun rekursu intermus de pessoal I presija akompanamentu nasional, tamba lei resensiamentu eleitoral ba rai liur mos ajenda sei iha Parlamentu Nasional no seidauk hatene lei nee.

Iha sorin Seluk, Deputadu Arão Noé de Jesus da Costa Amaral hateten, lei resensiamentu nee importante tebes sei halo aprovamentu, atu nunee iha tinan 2016 bele halo resensiamentu ba eleitor sira iha rai liur. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Kuarta (16/9/2015). Lucia Ximenes/Guilermina Franco

Suara Timor Lorosae

Adere Ba ASEAN Tenke Prepara An Ho Diak

$
0
0

DILI – Oras nee governu Timor Leste esforsu an makas tebes hodi bele adere ou tama ba ASEAN hamutuk ho nasaun sira seluk, maibe atu tama ba ASEAN Timor oan tenke prepara an didiak hodi bele kompete.

Tuir Diretor Organijasaun Non Govermental Luta Hamutuk, Mericio Akara, ba STL iha ninia servisu fatin Farol Tersa (15/09) katak atu tama ba ASEAN hotu-hotu tenke prepara an ho diak hodi bele kompete ho nasaun seluk.

Ita tenke rekonese ita nia preparasaun nives hotu-hotu tenke perparadu tanba ita nia seitor privadu sira seidauk preparadu ho diak, tanba tama ba ASEAN ne ita komesa ona loke merkadu livre ema se deit bele investe iha ita nia rai liu-liu mak ita nia rekursu humanus tanba nee laos fasil,” hatete Akara.

Nia mos hatutan tan katak iha vantazen neebe diak wainhira TL tama ASEAN hanesan intermus siguransa regional konaba ekonomia bele loke investimentu bar-barak no seluk tan, maibe nia desvantazen mak kuandu la prepara an ho diak maka povu sei sai vitima liu-liu iha area negosiu no seluk tan.

Iha fatin ketak tuir deputadu, Fransisco Branco, hatete positivu tebes wainhira TL tama ASEAN maibe tenke koidadu mos, tanba hakarak ka lakohi tenke prepara rekursu humanus nomos istitusaun sira hotu inklui trabalhadores nomos emprejariu sira. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Kuarta (16/9/2015). Thomas Sanches

Suara Timor Lorosae

La Hetan Atensaun, Dezmobilizadu Senti Diskrimina Husi Governu

$
0
0

DILI - Eis Membru Falintil Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL) nain 26 nebe dezmobiliza senti governu diskrimina no minimize sira, tamba too oras nee la hetan atensaun maske sira hasoru problema barak hanesan protesaun Seguransa social.

Tuir Portavos Veteranu Desmobilizadu Antonio da Costa e Silva Alias Terra Mau Bulak katak too agora laiha komentariu husi governu, sekarik sira hadomi kria kondisaun ruma liu-liu ba iha habitasaun no segurnsa.

Ami balun Katuas liu ona, uma laiha no fatin laiha tamba nee ami labele koalia, Ami nee deskriminadu ona husi governu ninia lei nebe ami husu hanoin ho matenek koalia ho ami hanoinn ho sentiment nasional,” dehan Terra Mau Bulak ba Jornalista Tersa (15/09/2015) iha Palasiu Prezidensial Hafoin hasoru malu ho xefi Gabinete Kaza Militar Prezidensia Republika.

Nia husu seguransa laos atu fo F-FDTL maibe halo lei ruma hodi proteze ba Bens I moves erensa Avo sira nian, atu define klaru lei ida ba Dezmobilizadu sira nia moris.

Iha fatin ketak Prezidente Komisaun F Parlamentu Nasional Asuntu Edukasaun, Saude no Veteranus Viegilio Hornai hatete Prosetesaun seguransa social ba ema sira nebe mak halao knar iha publiku, tantu Forsa Defeza Nasional Timor Leste no PNTL nee iha sira nia estutu rasik. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Kuarta (16/9/2015). Timotio Gusmao

Suara Timor Lorosae

Veteranus 31.128 Mak Sei Simu Pagamentus Hosi Governu, Total Osan $51.410.386,20

$
0
0

DILI – Fulan ida nee governu liu hosi Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) sei halo pagamentu ba veteranus sira hamutuk 31.128, hosi total nee iha benefisiariu foun hamutuk 12.365 liu hosi edital neebe mak foin asina iha Dezembro 2014.

Informasaun nee fo sai hosi Ministru Solidaridade Sosial (MSS), Miguel Manetelu liu hosi konferensia imprensa neebe maka halo iha edifisiu MSS Tersa (15/09).

MSS atu informa katak konaba pagamentu ba benefosiariu hamutuk 31.128, hosi total nee iha benefisiariu foun hamutuk 12.365 liu hosi edital neebe mak foin asina iha fulan Dezembro 2014. Pagamentu Setembru ba benefisiariu tuan no foun neebe posittivu atu simu iha loron 15 Setembro sei muda ba loron 28 Setembro tanba pagamentu ida nee bot ho benefisiariu barak ho osan $51.410.386,20 atu garante katak pagamentu lao diak no la mosu konfuzaun iha momentu foti osan nomos dignifika CLN iha momentu ba simu sira nia direitu,” hatete Manetelu.

Nia hatutan ba sira neebe mak foin permeira ves atu simu pensaun hakarak ka lakohi tenke tun mai Dili hodi simu, inklui familia martires sira hosi Municipiu hotu so Municipiu Oecusse deit mak lamai tanba pagamentu sei halo iha Oecusse no benefisiariu sira neebe mak atu mai Dili ba ida neebe mak nia konta bankaria iha BNU, maibe ba ida neebe mak nia konta iha Mandiri nomos BNCTL sei simu iha ida-ida nia municipiu.

Iha fatin hanesan Prezidente Komisaun Omenagen, Virgilio Smith, hatete benefisiariu hotu neebe mak mai hosi Municipiu 12 la inklui Oecusse sei simu tuir ida-ida nia kalendariu neebe mak estabelese ona. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL Web, edisaun Kuarta (16/9/2015). Thomas Sanches

Suara Timor Lorosae

DISKUTI FRONTEIRA TASI, CDF BUKA ESTRATEJIA FOUN HASORU AUSTRALIA

$
0
0

Lideransa jerasaun tuan ho jerasaun foun sira ne’ebé hamutuk iha Comissão Delimitação de Fronteiras (CDF), Tersa (14/9), diskuti hamutuk hodi buka estratejia foun hasoru Australia kona ba fronteira tasi entre Australia ho Timor-Leste (TL) ne’ebé iha hela problema nia laran.

Lideransa jerasaun tuan no foun sira ne’ebé partisipa iha enkontru ne’e mak, Ministru Planeamentu Investimentu Estratejiku, Kay Rala Xanana Gusmão, Mari Alkatiri, Ramos Horta, Francisco Guterres ‘Lu-Olo’, no Jerasaun foun sira mak hanesan, Primeiru Ministru Rui Maria de Araújo, Ministru Prezidensia Konsellu Ministrus, Agio Perreira, Ministru Negosius Estranjeirus no Kooperasaun, Hernani Coelho, no Ministru ESTATAL, Dionisio Babo.

“Reuniaun ida ne’e, haree no analiza situasaun kona-ba peritus sira ne’ebé mai ko’alia ne’e, maibé detallas ami labele ko’alia, tanba ida ne’e intrese Estadu nian,”informa Portavoz Governu Agio Perreira ba jornalista sira iha Ministériu Negosius Estranjeirus i Kooperasaun (MNEK), hafoin enkontru ne’e remata, Segunda (14/9).

Nia hatutan, iha enkontru ne’e, lideransa jerasaun tuan ho jerasaun foun sira ko’alia kona-ba opiniaun legal de’it.

“Asuntu sira ne’ebé ami ko’alia ohin ne’e, ami labele ko’alia sai, sela’e problema bo’ot,”katak Agio Perreira.

Hatan kona-ba iha fulan ida ne’e nia laran, Timor Leste atu hato’o tan pozisaun balu ba Holanda, Agio Perreira dehan, ida ne’e mós nia labele fó sai lai. “Kuandu atu hato’o ona mak, ami hato’o ba imi,”dehan Agio Perreira.

Lideransa sira ne’e, diskuti intrese Estadu nian, relasiona ho foin lalais Espesialista lei maritime Vaughan Lowe mai vizita Timor Leste hodi fó hanoin ba Estadu Timor-Leste tenke kuidadu ho Australia, bainhira halo negosiasaun kona-ba frontreira tasi entre rai rua.

“Frontreira marítima ne’e komplikadu, tanba liña klaran (median line), dala barak halo negosiasaun maibé la susesu, maibé justisa mak sei haree, saida mak loos, saida mak sala, tanba sa mak ita la dezeña marka liña klaran ba frontreira marítima iha mundu tomak, ita tenke halo negosiasaun ho kuidadu,” dehan Voughan Lowe hodi husu ba Estadu Timor Leste atu toma kuidadu.

Voughan Lowe husu ba Estadu Timor Leste atu kuidadu, tanba nia mak agora dadauk Advogadu principal Timor Leste nian hasoru Austrália iha tribunal Olanda.

Advogadu Prinsipal Timor-Leste ne’ebé koñese mos lei tasi nian mak hanesan Elihli Lauterpache (85) ho nia delegasaun, Michael Woor no Prof. Vaughan Lowee ho ekipa lidera husi Ajente Estadu ba lasu iha Corte Internasionál iha Den Haag, Olanda, Joaquim da Fonseca no Embaixadór Timor-Leste ba Belgia, Nelson Santos.

Lowe rekoñese Timor-Leste laiha koñesementu klean kona-ba lei tasi nian, maibé presiza uza assessor ne’ebé kualifikadu hodi defende Timor-Leste.

Tuir Voughan Lowe katak, esperiensia ne’ebé nia iha, nasaun ne’ebé riku ba mina no gas sempre iha dezafius.

“Timor-Leste bele laiha peritus, laiha koñesementu, maibé ita tenke emprega ka fó servisu ba ema ida hodi hala’o servisu, Estadu tenke uza asessor ne’ebé di’ak hodi define estratéjiku kona-ba ita nia direitu kona-ba frontreira marírima, tanba buat hotu tenke la’o ho justisa,”dehan Voughan Lowe.

Maibé, Voughan Lowe dehan, nia sai ona Advogadu ba TL rekoñese, kestaun frontreira marítima presiza lori tempu, labele hanoin kestaun ne’e atu hetan solusaun fasíl liu.

Voughan Lowe mós fahe ona esperensia kona-ba disputas frontreira marírima iha mundu tomak nian, hanesan, Japaun, Nikaragua, Peru, no Palestina iha tribunál arbitrazen internasionál.Maibé Lowe rekoñese lori nasaun balun sai susesu no balun to’o oras ne’e seidauk hetan solusaun, hanesan rai Palestina nian.

Nia esplika,   rai ida atu hetan ninia soberania tasi nian, labele para atu luta, maibé tenke buka meius oi-oin no esperiensia husi nasaun hirak ne’ebé infrenta problema hanesan.cos

Jornal Nacional

UNIDADE CNRT-FRETILIN SAI EZEMPLU BA FUTURU

$
0
0

Deputadu bankada CNRT, Francisco da Costa hateten katak, unidade polítika ne’ebé mak partidu CNRT-FRETILIN forma oras ne’e dadaun, sai hanesan ezemplu di’ak ida ba futuru.

“Ha’u konkorda lahalimar ho Prezidenti partidu CNRT Kay Rala Xanana Gusmão nian hanoin ne’ebé nia fó sai ne’e lós, FRETILIN ho CNRT ne’e metin liu tan, ne’e ha’u hanoin metin duni, tanba hatudu iha realidade,” hateten deputadu Francisco da Costa ba Jornalista sira iha PN Segunda, (14/9), wainhira fó komentáriu konaba CNRT-FRETILIN ne’ebé mak durante ne’e sai adversáriu polítika maibé iha formasaun governu ne’e, sira la’o hamutuk hodi forma VI Governu konstitusionál.

Francisco da Costa haktuir katak, iha mundu ne’e iha nasaun barak, maibé laiha partidu ida ne’ebé mak hanesan opozisaun iha Parlamentu, nia bele kaer fali pasta iha Governu, hanesan akontese ba Timor Leste (TL).

“Iha mundu demokrátiku, iha pasadu liu ba ita haree ba iha esperénsia nasaun seluk, laiha opozisaun ida mak bele kaer pozisaun ida hanesan ZEEMS iha Oecusse ne’e. Ha’u hanoin ba futuru tenki nune’e duni. I ida ne’e tenki la’o nafatin ba oin”, dehan Francisco da Costa.

Nune’e mós reprezentante husi partidu Bankada CNRT ne’e akresenta katak, postura ida seluk ne’ebé mak akontese mós iha TL mak hanesan, laiha ida figura ida mak sa’e tiha ba Primeiru Ministru (PM), nia tun fali ba kraik hodi kaer fali pasta ki’ik ida.

“Ida ne’e só foin mak akontese iha Timor karik, nia espíritu ou ninia hanoin ida katak, atu bele hamutuk, ema hotu bele kaer ukun rasik-an ne’e ba oin, oinsa bele kria unidade nasionál para bele kaer dezenvolvimentu ne’e bele ba oin”, nia hateten.

Deputadu bankada CNRT ne’e fundamenta katak, partidu bele ketak-ketak, mas buat ida dehan figura sira nia hanoin atu oinsa dezenvolve rai TL ne’e, ida ne’e maka lider partidu polítiku sira buka.

“Ne’ebé labele dehan lider partidu politiku deit, ninia kuadru polítiku, ninia militante tenki hetan doutrina di’ak ida husi figura na’in rua ne’e”, hateten Francisco da Costa.

Tuir deputadu Francisco da Costa katak, “ema ida hanesan opozisaun oinsa nia bele kaer para atu bele kaer hamutuk ukun ida, ida ne’e maka dehan los duni demokrasia tenki nune’e duni. Ida ne’e maka dehan espíritu dezenvolve, sé nia iha ambisaun nia la presiza partidu seluk atu hetan pozisaun hanesan Sr. Estanislau agora kaer dadaun pasta hanesan Ministru Agrikultura no Peskas. Hanesan mós Sr. Marí Alkatiri nu’udar Prezidenti ZEEMS nian iha ne’ebá”.

Maibé Francisco da Costa fundamenta katak, karik partidu seluk mak manan sei lahalo hanesan oras ne’e dadaun Xanana halo ba partidu sira seluk.

“Ha’u fiar katak partidu seluk manan sei la halo hanesan Xanana halo ne’e, ne’ebé ha’u fiar vantagen duni, fó oportunidade ba foinsa’e so katuas breok, tanba nian hanoin maka ne’e, tenki fó duni oportunidade ba foinsa’e atu kaer ona, do que aban bainrua, ami mesak kaer depois to’o ami monu nasaun ne’e iha konflitus,”katak Francisco da Costa.

Iha fatin hanesan deputadu bankada FRETILIN, Eladio Faculto hateten katak, eis Primeiru Ministru (Ex-PM), Kay Rala Xanana Gusmão hanesan lider ida dinámika liu, matenek bo’ot nia fleksibilidade la’os halimar, ohin nia bele halo sirkulasaun Timor laran tomak ne’e, nia hatene halo sasan hotu.

“Agora ita hatene katak, maun Xanana ba iha ne’ebá, ba vizita partidu, hanesan partidu ida ninian hotu, nia ba iha ne’ebá nia apela nafatin prinsípiu sira ne’ebé uluk FRETILIN lori, FRETILIN maka hasai ba ita hotu, atu kontinua harii unidade nasionál, haburas demokrasia tuir ita nia kondisaun real ninian, demokrasia ida labele adopta totalmente, maibé adopta tuir ita nia realidade, tan ida ne’e sira hotu-hotu hamutuk,” dehan deputadu Eladio Faculto.

Tuir Eladio Faculto katak, FRETILIN ho CNRT hamutuk ne’e, iha pensamentu ida, atu lori povu ne’e sai husi kiak no mukit, maibé prinsipál mak la’os kaer ukun maibé, konseitu ou hanoin ida hamutuk.

“Maun Xanana hatete nune’e, ha’u (Xanana, red) nia almamater maka FRETILIN, querzer ha’u aprende husi FRETILIN. Ha’u mai hetan koñesementu barak husi FRETILIN, tan ne’e mak nia tenta atu fó komprensaun katak anin ne’e nia bele dulas-an tiha iha lorosa’e, ba ida seluk dulas-an hela iha loromonu i sira koñese malu ou ninia hun ne’e ida deit”, Eladio Faculto esplika.

Reprezentante povu ne’e dehan tan, maski figura sira ne’e halai keta-ketak, uluk Maun Xanana iha Ramelau, ida seluk iha Matebian, maibé sira sempre iha konseitu ida deit, sira nia operasionalidade prátika hanesan tun ba iha kampu ne’e maka dalaruma diferenti.

“Sira bele la’o keta-ketak mas sira nia idea ba luta ne’e ida deit. Ne’e ita hasai ladi’ak, sira ne’e la’os unidade tanba isin, la’os dehan ba hamriik kaer liman hakuak malu ne’e maka unidade ne’e. Sira nia konseitu polítika ne’e maka modifika sira hatene, sira muda oituan, ita nia ruin sira ne’e moras ona, ne’ebé konseitu dialétika ne’e dehan hanesan ne’e,”dehan Eladio Faculto.eni

Jornal Nacional

PENSAUN VITALISIA SEI HAMOUT ESTADU MUDA KEDAS AGORA

$
0
0

Sosiedade Sivil husu ba Partidu sira ne’ebé mak hetan kadeira iha Parlamento Nasional (PN), atu muda ou altera lalais agora kedas lei pensaun vitalisia, tamba sei hamout Estado iha futuru oin mai.

“Ha’u hanoin ita labele lohi demais povu ona ne’ebé hakarak muda pensaun vitalisia tenki muda agora kedas maibé hakarak hein tinan Lima hotu mak muda signifika ita mos hakarak hela pensaun ida ne’e”, hatete diretor Organizasaun Naun Govermentais (ONG), Asia Justice And Rights (Ajar) José Luís de Oliveira ba JN-Diário iha nia kna’ar   fatin Palapasu Dili, Segunda (14/9).

Tuir sosiedade sivil nia hare ba aban bairua rai ne’e hetan susar no terus povu Timor leste mak sei terus no susar liu,tamba uluk deputadus   sira ne’ebé mak reprezentante povu iha uma fukun Parlamento Nasional iha tempu Primeiru Governo FRETILIN mak halo lei pensaun vitalisia.

Nia dehan, pensaun vitalisia sei halo monu no bangkrut ba Estado nune’e membru Parlamento Nasional (PN) hanoin tenki halo muda polítika lalais hodi muda agora kedas lei pensaun vitalisia.

Diretor Ajara esplika, FRETILIN agora kaer ukun, tamba Prezidenti ZEEMS ema FRETILIN, Ministru Koordenador Ekonomia no Agrikultura ema FRETILIN, no mos Vise Ministru Infra-estrutura, Ministru Negosio Estranjeirus.

Tamba ne’e nu’udar sosiedade sivil husu ba partidu FRETILIN labele hein tan, maibé agora kedas tenki muda lei pensaun vitalisia, wanhira hanoin ba nasaun ne’e nia vida sei naruk nune’e FRETILIN iha oportunidade atu halo negosia ho partidu sira seluk hodi muda lei ne’e.

Nia dehan,agora partidu opozisaun laiha ,tamba sira hotu kaer ukun ne’e duni nia husu labele lohi povu demais, tamba partidu sira seluk hotu hotu uluk hala’o kampanha esplika ba povu katak, sira kaer ukun sei muda lei pensaun vitalisia. Maibé realidade akontese ukun tinan Tolu ho balun ona mos nonok hela de’it.

Diretor sosiedade ne’e hatete razaun sira iha Parlamento Nasional dada halo naruk, tamba sira hanoin sira mak atu hetan uluk, tamba ne’e pensaun vitalisia direitu arqueridu wanhira ita hetan labele muda ona. Tamba sira hotu iha Parlamento Nasional hein to’o tama ba iha fulan 42 sira hetan ona labele lakon ona, tamba tuir lei pensaun vitalisia sira hetan ona ne’e labele lakon ona.

Tamba ne’e nia husu ba konsiensia Estado sé hanoin Estado, tamba pensaun vitalisia sei halo todan ba ita nia Estado iha futuru, tamba ema barukten la hala’o servisu hodi tur no toba de’it hader simu osan. Tamba tur iha kadeira de’it durante fulan 42 simu osan 100% to’o nia rohak laek, maibé ba ema sira ne’ebé mak luta iha funu laran durante tinan 24 la simu osan hanesan sira deputadus iha PN.

Nia informa lei pensaun vitalisia lei ida ne’ebé mak kontra politika FRETILIN rasik, tamba uluk FRETILIN iha 1975 abaixu pequena borgezia, maibé agora lei ne’e hamosu fali pequena borgezia, tamba ema tur de’it simu osan hodi goza.

“Hau husu sira nia konsiensia Estado wanhira iha sentimentu hadomi Estadu, tamba koalia Estado labele hanoin de’it ba ohin loron de’it, maibé tenki hanoin mos ba iha futuru liu liu ba ita nia bei- oan, nia oan sira mos tenki goza”, diretor Ajar ne’e koalia.

Iha parte seluk Dekano Fakuldade Ciensia Sociais Eurico dos Reis de Araujo, hatete pensaun vitalisia laos halakon ,maibé Estado iha dever atu valoriza ema hotu ne’ebé halo ona buat ruma ba rai, nasaun ,no povu ida ne’e.

Tuir dekano ne’e nia hare pensaun vitalisia hamosu preukupasaun oin oin husi sosiedade sivil ,tamba povu Timor Leste sei moris ladiak, tamba ne’e los duni.

Dekano fakuldade ciensia sociais Eurico hatutan tan katak,Estado iha dever atu fo,maibé tenki tetu halo didiak atu nune’e porsaun ne’ebé mak estado fo ne’e labele hamosu injustisa sosial.

Sira merese tenki dignifika sira hodi valoriza sira nune’e sidadaun sira mos tenki sente hamutuk ho Estado katak,buat ne’ebé mak estado fo ne’e sidadaun sira mak fo nune’e tenki sente hamutuk hodi hatene mai husi sidadaun hirak ne’e mak fo.tos

Jornal Nacional
Viewing all 16014 articles
Browse latest View live


<script src="https://jsc.adskeeper.com/r/s/rssing.com.1596347.js" async> </script>